Jaunumi

Upju un citu ūdenstilpju aizaugšana veicina dzīvo radību bojāeju un piekrastu iznīcību

Pēdējo 100 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi[1] un Latvijā eitrofikācija ir ļoti liela problēma upēs, ezeros un jūrā. Tāpēc minerālūdens zīmols “Mangaļi” sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros aicina iedzīvotājus vērst uzmanību saviem ikdienas paradumiem, kas veicina ūdenstilpju aizaugšanu un degradēšanu. Nerūpējoties par upju un citu ūdenstilpju stāvokli, rodas apdraudējums zvejniecības nozarei, zivis un citas ūdenī mītošās dzīvās radības nevar pilnvērtīgi dzīvot, tiek veicināts arī tas, ka nākotnē cilvēki nevēlēsies pavadīt laiku pludmalēs, jo ūdenstilpes būs aizaugušas.

Eitrofikācija ir process, ko rada pārāk daudz barības vielu nonākšana ūdenī un izraisa pārmērīgu aļģu vairošanos, ūdens ekosistēmas degradēšanos un aizaugšanu. Eitrofās ūdenstilpēs ir milzīgi ziedošu zilaļģu klajumi, kas ne tikai samazina ūdens caurredzamību, bet arī patērē ūdenī esošo skābekli, kas noved pie masveida zivju izmiršanas un nodara kaitējumu peldētāju veselībai. Vienīgais veids, kā samazināt eitrofikāciju, ir samazināt piesārņojuma līmeni.[2]

“Palielinoties slāpekļa un fosfora daudzumam ūdenī, aļģes vairojas, iet bojā un pūst. Ūdens kļūst duļķains un saules gaisma nevar aizsniegt augus, kas nodrošina skābekli. Lauksaimniecībā augi tiek baroti ar mēslojumu, bet, ja mēslojuma ir par daudz, augi to visu nespēj uzņemt. Neuzsūktās barības vielas caur zemi nonāk ezeros un upēs, bet visas upes plūst uz jūru. Tāpat slāpeklis, kas veicina eitrofikāciju, ūdenī nonāk no atmosfēras, kur tas uzkrājas no piedūmotajiem skursteņiem, kā arī caur notekūdeņiem un no tīrīšanas līdzekļiem, ko lietojam mājās. Eitrofikācija skar 97% Baltijas jūras, savukārt 27% jūras gultnes ir bez skābekļa, līdz ar to – mirusi,” skaidro Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Pasaules Dabas Fonds ir apkopojis vairākus ieteikumus, ko ikviens var ieviest savā ikdienas dzīvē, samazinot negatīvo ietekmi uz upēm un citām ūdenstilpēm.

  • Izvēlieties produkciju no mazām un vietējām saimniecībām!
  • Kultūraugu dažādošana palīdz novērst augsnes degradāciju un saglabāt bioloģisko daudzveidību. Atbalstiet saimniecības, kas ievēro šo labo praksi.
  • Izvēlieties sertificētus tīrīšanas līdzekļus[3]! Eiropas ekomarķējums, Ziemeļvalstu ekomarķējums, Zilais eņģelis (Vācijas ekomarķējums), Laba vides izvēle (Good Environmental Choice) ir daži marķējumi, kas ir piemērotāki, lai ūdenstilpes no tīrīšanas līdzekļu lietošanas neciestu.
  • Rūpējieties par to, lai mājas neattīrītie notekūdeņi nenonāk gruntsūdeņos, grāvjos, upēs, ezeros vai pat jūrā. Tas veicinās ne tikai jūsu labklājību, bet arī daudzu ūdens sugu labklājību.
  • Vienmēr sekojiet līdzi tam, ko darāt ūdens tuvumā. Ūdens tuvumā lietotās ķimikālijas un mēslojumi var iekļūt ūdenstilpē un krasi pasliktināt tās ekoloģisko kvalitāti.
  • Pērciet tikai to, ko jums vajag! Ražošanas procesā slāpeklis tiek emitēts, izdalīts atmosfērā un vēlāk izšķīst ūdenī, veicinot eitrofikāciju. Tas attiecas gan uz pārtikas, gan uz citām precēm.
  • Samaziniet fosilā kurināmā emisijas! Īsākas distances veiciet, neizmantojot automobili, bet ejot ar kājām vai braucot ar velosipēdu. Taupiet enerģiju, cik vien iespējams. Izvēlieties atjaunojamo enerģiju.

“Upes ir būtisks ķēdes posms kopējās ekosistēmas veselībā. Apzinoties, cik situācija, kas saistīta ar ūdens vidi, ir kritiska, izjūtam vēl lielāku atbildību un motivāciju rūpēties par upju brīvo tecējumu. Aicinām ikvienu sekot līdzi saviem ikdienas paradumiem, lai visi kopā varētu dzīvot tīrā un dabīgā vidē, nenonākot situācijā, kurā domājam, vai šīs ūdenstilpes tuvumā drīkst uzturēties vai nedrīkst,” stāsta SIA ‘’Cido Grupa’’ mārketinga vadītāja Ilze Auziņa-Grabeca.

Vairāk par projektu “Par tīrām upēm”: https://partiramupem.lv/

Kontakti

Lilita Pelčere

Projekta “Par tīrām upēm” komunikācijas pārstāve

Tālr.: +371 26627578

E-pasta adrese: lilita.pelcere@ka.lv

 

 

[1] https://lv-pdf.panda.org/virzieni/baltijas_jura/eitrofikacija/

[2] https://lv-pdf.panda.org/virzieni/baltijas_jura/eitrofikacija/

[3] https://ekomarkejums.lv/ekomarkejuma-zimju-gids/

Dalīties:

Vairāk

74% Latvijas iedzīvotāju nezina, kur ziņot par pamanīto upju piesārņojumu_copy Lasīt vairāk

74% Latvijas iedzīvotāju nezina, kur ziņot par pamanīto upju piesārņojumu

74% respondentu nezina, kam ziņot par upju piesārņojumu – par to liecina minerālūdens zīmola “Mangaļi” veiktā aptauja . Tāpēc Pasaules Dabas Fonda eksperti projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros ir apkopojuši informāciju, kādos gadījumos un kur ziņot, ja tiek novērotas problēmsituācijas upēs vai to krastos.

Pirmo reizi Latvijā tiks nojaukts upes aizsprosts_copy Lasīt vairāk

Pirmo reizi Latvijā tiks nojaukts upes aizsprosts

Uzlabojot Latvijas upju ekosistēmu, Pasaules Dabas Fonds kopā ar minerālūdens zīmolu “Mangaļi” iniciatīvas “Par tīrām upēm” un “Open Rivers Programme” ietvaros nojauks pirmo upju aizsprostu Latvijā – Bejas dambi, kas atrodas uz Alūksnes upes. Kā viens no problemātiskākajiem aizsprostiem Latvijā šis dambis tika identificēts, pateicoties sabiedrības iesaistei aizvadītajā gadā, kad tika aizsākts projekts “Par tīrām upēm”. Pēc aizsprosta nojaukšanas tiks organizēti arī sakopšanas darbi, kurā iedzīvotāji tiks aicināti iesaistīties, lai kopīgi parūpētos par tīrības un brīvā tecējuma atjaunošanu upē.