Jaunumi

Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju pēc atpūtas dabā nesavāc atkritumus aiz sevis

26% Latvijas iedzīvotāju pēc atpūtas dabā nesavāc atkritumus aiz sevis – par to liecina minerālūdens zīmola “Mangaļi” veiktā aptauja[1]. Projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros eksperti no Pasaules Dabas Fonda uzsver, ka atkritumi dabā ne tikai rada nepatīkamu ainavu, bet tie var kļūt par nāvējošu slazdu dzīvām radībām.

“Viena no pamanāmākajām problēmām dabā ir pieaugušo atkritumu daudzums. Īpaši tas tiek novērots pēc nedēļas nogalēm, kad cilvēki ir vairāk pavadījuši laiku svaigā gaisā. Pirms došanās dabā aicinām iedzīvotājus pārdomāt, kādi ir līdzi paņemto produktu iepakojumi, kā arī pievērst uzmanību tam, ko varētu neņemt līdzi, lai nav vēlēšanās no nesamā atbrīvoties pusceļā. Tāpat aicinām tukšo iepakojumu nest līdzi un izmest to lielajās atkritumu tvertnēs. Tas ir svarīgi, jo apgrūtinātās piekļuves dēļ mazo atkritumu tvertņu apsaimniekošana dabas objektos ir dārga un sarežģīta, līdz ar to tās tiek apkalpotas retāk un kopumā paliek arvien mazāk,” stāsta Pasaules Daba Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

69% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir pamats uztraukties par piesārņojumu upēs, tomēr iedzīvotāji ir salīdzinoši maz informēti par draudiem, ko atkritumi nodara ūdenstilpēm un tajās mītošajām dzīvajām radībām. Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju nezina, ka atkritumi dabā rada apdraudējumu ūdens iemītniekiem un tie paliek ūdenstilpēs vairākus gadu desmitus. Aptuveni puse iedzīvotāju neaizdomājas, ka nesavāktie atkritumi nonāk jūrā un tie var būt bīstami atpūtniekiem (piemēram, saplēstas stikla pudeles vai metāla bundžas). Turklāt 64% nezina, ka plastmasas atkritumi sadalās mikroskopiskās daļiņās, kas ietekmē citus dzīvos organismus. Atkritumi un piesārņojums veicina ūdenstilpju un atpūtas vietu aizaugšanu un degradēšanos, kā arī zivju populāciju samazināšanos, līdz ar to ir būtiski pievērst uzmanību savai uzvedībai, pavadot laiku ūdenstilpēs un pie tām.

Daba ir sistēma, kur katram elementam ir īpaša nozīme. Atpūšoties dabā, svarīgi ir atcerēties, ka mums ir jābūt pēc iespējas neredzamākiem un nedzirdamākiem. Lai neietekmētu upju un pārējās dabas ritējumu, jāuzvedas ir klusi, jāstaigā pa iestaigātām takām, ugunskurs jākurina tikai īpaši ierīkotās vietās, nedrīkst piesārņot ūdenstilpes ne ar atkritumiem, ne arī ar kosmētiku, ko lietojam ikdienā uz ķermeņa. Tāpat jābūt atbildīgiem, vedot mājdzīvniekus pastaigā, pēc viņiem vienmēr sakopjot. Atkritumu apsaimniekošana dabas takās prasa lielus finanšu un cilvēku resursus zemes īpašniekiem un dabas objektu apsaimniekotājiem. Dabas aizsardzības pārvalde ir aprēķinājusi, ka atkritumu apsaimniekošana dabas objektos Latvijā kopumā izmaksā 15 000 eiro gadā. Bieži dabas takās nevar piebraukt ar transportu. Turklāt atkritumiem dabā tiek klāt dzīvnieki – tie var savainoties, saindēties, kā arī iet bojā.[2]

“Liels prieks, ka mūsu vidū ir gana daudz apzinīgu iedzīvotāju, kas ne tikai savāc savus atkritumus pēc tam, kad ir pavadījuši laiku dabā (74%), bet arī sakopj un aiznes tos atkritumus, ko atstājuši citi cilvēki aiz sevis (34%). Šī sabiedrības daļa ieliek būtisku artavu, lai mēs dzīvotu skaistā, sakoptā un dabīgā vidē. Tomēr aicinu ikvienu atcerēties pamata principu, atpūšoties svaigā gaisā pie mūsu skaistajām upēm, ezeriem, kā arī brīnišķīgajās mežu takās, – aiznes visu, ko esi atnesis (vai paņem līdzi visu, ko esi atnesis),” uzsver SIA “Cido Grupa’’ mārketinga vadītāja Ilze Auziņa-Grabeca.

Vairāk par projektu “Par tīrām upēm!”: https://partiramupem.lv/

Kontakti

Lilita Pelčere

Projekta “Par tīrām upēm” komunikācijas pārstāve

Tālr.: +371 26627578

E-pasta adrese: lilita.pelcere@ka.lv

 

 

[1] Minerālūdens zīmola “Mangaļi” aptauja tika veikta 2022. gada jūlijā projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus.

[2] https://lv-pdf.panda.org/virzieni/biodaudzveidiba/daba_ejot_etikas_kodekss/dab_ejot__ko_atnesi__to_aiznes/

Dalīties:

Vairāk

74% Latvijas iedzīvotāju nezina, kur ziņot par pamanīto upju piesārņojumu_copy Lasīt vairāk

74% Latvijas iedzīvotāju nezina, kur ziņot par pamanīto upju piesārņojumu

74% respondentu nezina, kam ziņot par upju piesārņojumu – par to liecina minerālūdens zīmola “Mangaļi” veiktā aptauja . Tāpēc Pasaules Dabas Fonda eksperti projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros ir apkopojuši informāciju, kādos gadījumos un kur ziņot, ja tiek novērotas problēmsituācijas upēs vai to krastos.

Upju un citu ūdenstilpju aizaugšana veicina dzīvo radību bojāeju un piekrastu iznīcību_copy Lasīt vairāk

Upju un citu ūdenstilpju aizaugšana veicina dzīvo radību bojāeju un piekrastu iznīcību

Pēdējo 100 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi un Latvijā eitrofikācija ir ļoti liela problēma upēs, ezeros un jūrā. Tāpēc minerālūdens zīmols “Mangaļi” sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros aicina iedzīvotājus vērst uzmanību saviem ikdienas paradumiem, kas veicina ūdenstilpju aizaugšanu un degradēšanu. Nerūpējoties par upju un citu ūdenstilpju stāvokli, rodas apdraudējums zvejniecības nozarei, zivis un citas ūdenī mītošās dzīvās radības nevar pilnvērtīgi dzīvot, tiek veicināts arī tas, ka nākotnē cilvēki nevēlēsies pavadīt laiku pludmalēs, jo ūdenstilpes būs aizaugušas.